Kliņģeris — Svētku Galda Lepnums
2019. gada 31. marts

Kliņģeris — Svētku Galda Lepnums

 

Jau izsenis kliņģeris ir bijis gardums, ko svētkos un īpašos notikumos baudīja gan lieli, gan mazi.

Kliņģeris ir svētku galda lepnums. 

 

 

„Paklausies vien, bērniņ, mācies vien, dēls, grāmatu, kad tēvs brauks uz Rīgu, tad atvedīs kliņģerus!” 

„Balss”, 1887. gada 27. maijā

 

Kliņģera forma asociējas ar tradīcijām, mājām un svētkiem, bet tā smarža mums vēstī par svinīgu notikumu un rada īpašu atmosfēru, kas mums asociējas ar pozitīvām emocijām un bieži vien ar lielu kompāniju. 

 

Kliņģeris ir izcila izvēle notikumos un svētkos, kuros piedalās daudz ļaužu, piemēram, darba sarīkojumos, skolās, bērnudārzos, salidojumos, kā arī lielās svinībās kopā ar ģimeni un draugiem. 

 

Tas garšo gandrīz visiem, jo piedāvā plašas garšas iespējas: kanēlis, marmelāde, žāvēti augļi, rozīnes, vārītais krēms, rotāts ar šokolādi, svaigiem augļiem vai drumstalām… 

 

Ak, un kur nu vēl tīri praktiskās priekšrocības! Atšķirībā no tortēm kliņģeris nav jāglabā ledusskapī, to ir viegli sagriezt un baudīt, pat ja cienāšana nenotiek pie galda. Arī tā izmaksas ir daudz demokrātiskākas.

 

Šis svētku galda lepnums ir mūsu pašu lolojums, kas mūsu tradīcijās ir ienācis no baltvāciešu muižu virtuvēm. Lai gan kliņģera sastāvs un pagatavošanas paņēmieni ir mainījušies, tas no senākajiem laikiem ir saglabājis raksturīgo formu. 

 

Piedāvājam kliņģera stāstu no pašiem pirmsākumiem 19. gadsimtā līdz pat nākotnei — rītdienai, kad tas var būt uz Jūsu svētku galda. Kas zina, varbūt pat Jūsu pašu rokām cepts un rotāts. 

 

Kliņģera vēsture

 

Baltmaize un tās izstrādājumi vēl 19. gs. Latvijā bija visai ekskluzīvs produkts. Tolaik kliņģeris bija pieejamākais no maizes gardumiem. Toreiz saldo maizi jeb kliņģeri cepa un ēda svētkos. Viens no vienkāršākajiem un pieejamākajiem gardumiem bija ūdenskliņģeris, ko varēja iegādāties maiznīcās un krogos kā lētu uzkožamo. 

 

Tas pakāpeniski mainās 19. gadsimta otrajā pusē, augot latviešu rocībai, kad labi situētas zemnieku ģimenes un arī pilsētnieki svētkos cep un ēd saldo maizi jeb kliņģeri. Toreiz ūdenskliņģeris, ko pazina ikviens, bija vai katras maizes ceptuves simbols. Tāda izkārtne vēstīja, ka šeit gatavo dažādus maizes izstrādājumus, tostarp kliņģerus. 

 

Kopš 19. un 20. gs. mijas latviešu pavārgrāmatās kliņģeru receptes ir atrodamas pie svētku maizēm jeb dzeltenmaizēm. Klasiskaja Hermīnes Zālītes pavārgrāmatā „Minjonas pavārniecības māksla” (1907) ir piedāvātās receptes arī dažādām smalkmaizēm, kas veidotas dažādās formās: pīnes, rozīņmaizes, smalkmaizes ar mandelēm, uzlaboti ūdenskliņģeri jeb Kuldīgas kliņģeri, kā arī dzeltenmaize, kuras pagatavošanā ir izmantota pasaulē dārgākā garšviela safrāns. Protams, gardumu cepšana pēc šīm receptēm ir pa kabatai tikai pilsētniecēm un turīgām saimniecēm. 
 

 kliņģera-vēsture-kā-top-kliņģeris-1  kliņģera-vēsture-kā-top-kliņģeris-2  kliņģera-vēsture-kā-top-kliņģeris-3  kliņģera-vēsture-kā-top-kliņģeris-4      

 

Dzeltenais kliņģeris 1935. gadā 

Viena no kliņģera receptēm, kas publicēta 1935. gadā, vēstī, ka tas ir jāgatavo šādi:

 

Uzsilda vienu litru piena, pieliek 50 g rauga, cukuru, miltus un ļauj uzrūgt. Tad saputo 300 g sviesta ar 300 g cukura, 3 olu dzeltenumiem, 1 citrona mizu, kardamonu un pievieno uzrūgušai mīklai. Tad sakaltē safrānu, smalki saberž, aplej ar vārošu ūdeni, atdzesē un pievieno maizei. Nav jāaizmirst arī pielikt sāli, jo citādi kliņģeris nebūs garšīgs.
Tad pieliek vajadzīgos miltus, kādu karoti skābā krējuma, rozīnes, sukādi un ļauj uzrūgt, tad no mīlas izveido kliņģeri un ļauj vēl uzrūgt, pārziež ar olu, rotā ar īstām jeb mākslīgām mandelēm un cep izmēģinātā krāsnī ¾ vai 1 stundu. Gatavu kliņģeri pārkaisa ar putekļu cukuru.

 

 

 

Kliņģeru veidi un to pagatavošana 

 

Lai arī mēs tos visus saucam par kliņģeriem, svētku galda gardumu receptes ir pilnveidojušās un mainījušās kopā ar paaudzēm, ļaužu iespējām un vēlmēm. Tomēr daudzas kliņģeru receptes ir saglabājušās līdz mūsdienām.

 

Saldais svētku kliņģeris 

Gribētos teikt tradicionālais, tomēr tā gluži nav. No senākajām tradīcijām ir saglabājusies tikai kliņģera forma. GUSTAVbeķerejas kliņģeris nav arī nekāda ogu maize. Tas ir svētku galda lepnums, jo tas ir bagātīgs, sātīgs, gaisīgs un smaržīgs! 


GUSTAVbeķerejas svētku kliņģera sastāvā ir izcila, gaisīga kliņģera mīkla, vārītais krēms, rozīnes, aprikozes, kanēlis, cukurs, sviesta drumstalas, baltā un tumšā šokolāde vai augļi. 


Ieskatieties, kā svētku kliņģeri pagatavo GUSTAVbeķerejas meistari.
 

 

 

 

Sāļais kliņģeris — mūsdienu gardums 

 

Sāļais kliņģeris ir izpelnījies īpašu vietu svētku galdā. Tas bieži vien uzsāk svētkus, jo daudzi izvēlas ar sāļo kliņģeri aizstāt nelielās uzkodas. 

Tomēr pats galvenais, ka sāļais kliņģeris garšo ikvienam: gan maziem, gan lieliem. 

 

GUSTAVbeķerejas konditori gatavo sāļos kliņģerus, kas garšas ziņā atgādina izcilu picu. Gaisīgo mīklu papildina bagātīgs garda šķiņķa, salami, siera un paprikas pildījums, ko īpaši sulīgu padara picas tomātu mērce un marinēti gurķi. 


Vai vēlaties redzēt, kā sāļo kliņģeri pagatavo GUSTAVbeķerejas meistari?
 

 

 

 

Iepazīstieties ar citiem mūsu svētku un ikdienas gardumiem! 

 

GUSTAVbeķerejas piedāvājumā ir dažādu veidu kūkas, saldās un sāļās smalkmaizītes, kliņģeri un plātsmaizes. Jūs tās varat svaigi ceptas iegādāties mūsu beķerejās vai pasūtīt savus iecienītākos gardumus ar piegādi uz Jūsu norādīto adresi Rīgā. 

 

Ienes svētku smaržu arī savās mājās 

 

„Irma pūlējās ap dzimumdienas kliņģeri. Lai izzinātu, vai tas būs labs izdevies, viņa taisīja drošības pēc tādus divus. Vienu viņa būtu kopā ar Jāni un krustmāti nosmeķējusi un atzinusi, ka arī otrs ir labs.” 

„Baltijas Vēstnesis”, P. Saulīša novele „Irma”, 1897. g. 

 

Toreiz, vairāk nekā pirms vesela gadsimta, Irmai bija nepieciešams cept divus kliņģerus, lai pārliecinātos, ka tas tiešām ir izdevies. Lai arī šķiet, ka kliņģera pagatavošana ir diezgan vienkāršs process, tā nebūt nav. Iespējams, tieši tādēļ mēs reti kad dzirdam, ka kāds pats mājās cep kliņģeri. To biežāk pasūta. 

 

Jūsu virtuvē — viens vienīgais, izcilais svētku kukulītis

 

Šodien GUSTAVbeķereja Jums piedāvā iegādāties „Svētku kukulīša” komplektu, lai Jūs pašu spēkiem kopā ar ģimeni vai draugiem varētu izcept savu izcilo gardumu. 

 

svetku-kukulitis-komplekts-1   

      Mūsu konditori ir visu rūpīgi pārdomājuši un sarūpējuši Jums kvalitatīvas sastāvdaļas un vienkāršu realizēšanas recepti, lai Jūsu mājokli        piepildītu īsta svētku smarža. Vienīgais iemesls, kādēļ Jūs šodien varētu vēlēties cept divus vai vairāk svētku kukulīšus, ir apziņa, ka laba      un garda vajag krietni daudz! 

 

 

 

Kā mājās pagatavot svētku kukulīti?
Noskatieties videoklipu, kā Jūs varat mājās pašu spēkiem pagatavot svētku kukulīti. Salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta receptēm šodien tas ir daudz vienkāršāk, vai ne? 

 

Vai sajutāt iedvesmu?
Iegādājieties svētku kukulīša komplektu GUSTAVbeķerejā ar 50 % atlaidi, izmantojot atlaides kodu KUKULITIS50.

 

 

 

 

Vai vēlaties pārbaudīt un nogaršot, kurš kliņģeris garšoja labāk?

 

Pasūtiet kādu no gatavajiem GUSTAVbeķerejas kliņģeriem vai izcepiet paši gardo svētku kukulīti un kliņģeri, vadoties pēc pagājušā gadsimta receptēm. 

 

Par kliņģeriem no pagājušā gadsimta literatūras

 

Kliņģeri pagājušajā gadsimtā ir pieminēti dažādās publikācijās: gan stāstos, gan dzejoļos, gan laikrakstos, reklāmās un, protams, pavārgrāmatās. Lūk, fragmenti no dažādām publikācijām. 


[..] Te Madai, Līzei pāris veģu, [smalkmaizītes, bulciņas]
Te Jurkam vēl pāris zābaku; 
Te krustamātei kāds kāls reņģu, 
Vectēvs tev nesīs tabaku.
Te, sieviņ, tevim lakats raibs
Un vēl klāt saldas maizes klaips! 
Šoreiz man Rīgā labi gāja, 
Es linus labi pārdevu. [..] 

 

Dzejolis „Tēva kliņģeri” (fragments, avīze „Tas Latviešu Ļaužu Draugs”) 

Aizsaini atnesa pilsmaiznieka puisis un pasacīja, tas esot priekš jums. Laikam ciemakukuls! Anna zināja gan, ka turzā atradās dzeltenais kliņģeris, sāls tūtiņa un puspudelītes sarkanvīna.

(Zeiboltu Jēkabs, „Ūdens burbuļi”, 1900) 
 

Dzeltenā kliņģera recepte


Šī ir viena no kliņģera receptēm, kas publicēta 1907. gadā. Lasiet to valodā, kādā tā bija rakstīta un publicēta toreiz. 


Safrānu sagreesch smalki un pahrlej ar drusku ruma. (Preeksch kliņģera peeteek par 15 kap. safrāna.) 6 lotes rauga atschķaida ar 1 stopu remdena salda krehjuma, ½ karotes sahls, safrānu, 4 mārciņas miltu, kreetni samihza un noleek usruhgschanai. Pa tam samaisa šķūmēs ¼ mārciņas cūku tauku, pieliek ¾ mārciņu cukura, lihds 15 graudiņus kardamona un zitu pehz zitas 3 veselas olas, citronas misiņu un 2 citronu vaj apselsinu sulu, peejauz pee uzrūgušas miklas un mihza kamehr atlobās no trauka, peemaisa vehl klaht 1 mahrz. rosines, ½ mahrz. korintes, ¼ mahrz. smalki sagreestas sukades un tehjkaroti briežraga sāls. Kad mihkla mehl reis usruhguse, usleek us ar milteem apkaisita galda un mihza ar milteem un kahdu mahrz. lapiņās sapluhktu smaigu sveestu tik ilgi, kamehr mihkla paleek vihjiga un mairs neispluhst, issorme tad kliņģeri, usleek us plahtes, ļauj usruhgt, apsmehre ar olu, garnē ar smalki sagreestam mandelēm, apkaisa ar sakapātam mandetem un zep labi ismehģinata krahsni apm. ¾ stundas. Kliņģeri mar iszept ari nesmehretu un tad pahrvilkt ar kahdu glasuru, ka vaniljas maj citronu glazūru.